Izraisīt stresu vistām ir ļoti vienkārši — pietiek tikai paņemt tās olas, kuras vista vēlas perēt, vai atšķirt to no cālēniem. Lai gan vistas var dēt olas arī bez gaiļa, tā klātbūtne sniedz tai psiholoģisko komfortu, kas tieši ietekmē tās labklājību.
Lai putns dētu patiesi garšīgas un barojošas olas, nepietiek tikai ar pareizu barošanu. Izrādās, tai ir jānodrošina komfortabla un droša vide, jānodrošina atpūta un, kas mūs pārsteidza visvairāk, jārūpējas par to labsajūtu. Stresa stāvoklī vistas var pavisam pārstāt dēt vai darīt to ļoti reti.
Pārsla un Velga mums atklāju vienkāršu, taču dziļu patiesību: laimīgas vistas nozīmē garšīgas olas.
Viņu priekšteči apmetās Kurzemē un sāka audzēt dažādus dzīvniekus. Ar to nodarbojoties desmitiem gadu, viņi pilnveidoja savus saimniekošanas principus, iemācījās rūpēties par dzīvniekiem un saprata, kas šajā lietā ir vissvarīgākais.
Kā man stāstīja Pārsla un Velga, viņu ģimenēs izsenis ticēja, ka šajā pasaulē viss ir savstarpēji saistīts, ka dzīvnieki un augi jūt un var pat apvainoties, ja pret tiem izturas slikti. Pēc viņu vārdiem, pavadod dzīvi mijiedarbībā ar dabu, rūpējoties par dzīvniekiem un gādājot par tiem, ar laiku sāc to just pats un iegūsti gandrīz vai spēju ar tiem sazināties un saprast viņu valodu.
Kā izrādījās Pārsla un Velga par dzīvniekiem zina visu no personīgās pieredzes
Viņu zināšanas balstās uz veselu filozofiju, kas viņu ģimenēs tiek mantota no paaudzes paaudzē